Nenogurdināmais pētnieks, izcili talantīgais cilvēks ar visdāsnāko dvēseli, Mikao Usui dzimis 1865. gada 15. augustā Mijama-Tjo ciemā Jamagatas rajonā Gifu prefektūrā. Viņu sauca par Mikaomi, bet otrs viņa vārds tiek izrunāts kā Gioho vai Kioho. Japānā pastāv sena paraža, saskaņā ar kuru skolotājs dod savam skolniekam jaunu vārdu, lai pārrautu saikni ar pagātni un varētu sākt visu no jauna. Dažkārt jauno vārdu students izvēlējies sev pats. Vēl zēns būdams, Mikao Usui ticis nosūtīts mācīties uz budistu klosteri, kas arī radījis viņa intereses par dziednieciskajām praksēm pamatus. Viņu pastāvīgi nodarbinājis jautājums, kāpēc Buda un viņa skolnieki spēja izdziedināt cilvēkus no fiziskām kaitēm un kāpēc šī iespēja ir zudusi. No 12 gadu vecuma Mikao Usui nopietni praktizējies cīņas mākslās un apmēram 25 gadu vecumā sasniedzis augstāko Menkjo Kaiden līmeni. Turpinot treniņus saskaņā ar samuraju tradīcijām, Mikao Usui sasniedzis augstākos rangus arī daudzos citos senākajos japāņu cīņas veidos.

Mikao Usui bijis ļoti labsirdīgs, sirsnīgs un smaidīgs cilvēks. Smaids nekad nenozudis no viņa sejas. Viņš bijis precējies ar sievieti vārdā Sadako, viņas meitas uzvārds bijis Suzuki. Viņi dāvājuši pasaulei divus bērnus – meitu un dēlu Fidzi Usui, kas, turpinot tēva aizsākto, vēlāk kļuvis par Reiki meistaru. Mikao Usui bijis neparasti talantīgs un augstām darba spējām apveltīts cilvēks. Rietumos viņu pieraduši dēvēt par doktoru, nevis senseju, kā Japānā, un Usui patiešām bijis literatūras doktora grāds. Viņam bijušas arī plašas zināšanas medicīnā, psiholoģijā, reliģijas zinātnē, pareģošanas spējas, iemaņas Ki Ko (japāņu Ciguna paveids) un citās Austrumu cīņas mākslās. Savas topošās sistēmas pamatā viņš ielicis Austrumu medicīnas zināšanas un tradīcijas, piecu elementu un daoisma enerģētisko prakšu teorijas. Dažas tehnikas, ko savā Reiki dziedniecības rokasgrāmatā aprakstījis Mikao Usui, piemēram, glāstīšana, skenēšana un plaukšķināšana, ir Ki Ko tehnikas. Spēcīgi Mikao topošo sistēmu ietekmējusi sintoisma un budisma, īpaši budisma Tendai prakses studijas, ar ko nodarbojās arī svētā Kuramas kalna tempļos, un japāņu ezotēriskā budisma Singon apgūšana.

Mikao Usui daudz mācījies un daudz ceļojis. Viņš bijis brīvas gribas un brīvu uzskatu cilvēks. Mikao savulaik izmēģinājis savus spēkus daudzās sfērās, strādādams par klerku, politisko darbinieku sekretāru, reportieri, misionāru, rūpnieku, amatpersonu, inspektoru utt. Ir zināms arī, ka viņš strādājis par Simpeja Gotoо, kas 1922. gadā kļuvis par Tokija mēru, personīgo sekretāru. Tomēr nav izslēgts, ka samuraja izcelsme un ārkārtīgi augstā meistarība cīņas mākslās ļāva viņam strādāt par miesassargu.

Kādā dzīves brīdī Usui ģimenes bizness apsīcis, nopietni saslimusi viņa sieva, un Mikao Usui devies „dzīves jēgas” meklējumos. Saskaņā ar senajām japāņu tradīcijām grūtos dzīves posmos cilvēki dodas svētceļojumos uz svētvietām, lai, ieguvuši vietējo dievību atbalstu, saņemtu atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem. Sekojot savas budisma prakses nostādnēm, Mikao Usui nodevies meditācijām svētā Kuramas kalna tempļos netālu no „spēka punkta”, cenšoties sasniegt satori – apskaidrību. Studējot Kioto bibliotēkās senos rakstus, Mikao Usui arvien vairāk guvis pārliecību, ka eksistē kāds atkalsavienošanās ar Visuma enerģiju veids, kam nav nepieciešami ilgstoši vingrinājumi un smagas prakses, un tas var palīdzēt cilvēkam kļūt laimīgam. No oficiāliem avotiem zināms, ka svētais Kuramas kalns atrodas netālu no Japānas bijušās galvaspilsētas Kioto, uz ziemeļiem no tās. Minēto kalnu godājuši daudzi Japānas imperatori. Tā augstums pārsniedz 1700 pēdas. Kuramas tempļu kompleksa pamati likti 770. gadā kā galvaspilsētas ziemeļu daļas aizsardzība Heiankio laikā. Šis komplekss atrodas pusceļā uz kalna virsotni. Sākotnējās celtnes ne vienu vien reizi nopostījuši ugunsgrēki. Galvenā Halle pēdējo reizi tika atjaunota 1971. gadā. Sākotnēji šī svētnīca piederējusi budistu sektai Tendai, taču, sākot ar 1949. gadu, tā tiek uzskatīta par tolaik nesen izveidotās Kurama-Kokjo sektas galveno svētnīcu.

Kuramas kalns klāts gadsimtiem vecām ciedru audzēm, to apjož senu tempļu virtenes. Tā ir svētvieta – mītisko kalnu garu Tengu, kas, kā vēsta teiksmas, izaudzinājuši labākos Japānas karavīrus, piemēram, Minamoto Josicune, mājoklis. Ir zināms, ka Morihejs Usiba, Aidiko pamatlicējs, bieži vedis turp savus skolniekus trenēties mistiskajā Sjodzobo ielejā. Kuramas kalnā atrodas daudz svēto avotu, un šīs vietas kopējā enerģija ir ļoti spēcīga. Šādos apstākļos, līdztekus daudzām garīgām praksēm, Mikao Usui bija jāiziet „Sju gjo” – spēcīgs trīs nedēļas ilgstošs attīrīšanās rituāls. Pēdējās meditācijas laikā tika sasniegts viņa mērķis piedzīvot satori, un Mikao Usui saskārās ar spēcīgu garīgo enerģiju, kuru viņš nosauca par Reiki. Viņš atklāja, ka galīgais viņa dzīves mērķis ir „Ansin Ricumei” – pilnīga prāta miera un savas dzīves, ko devis Dievs, misijas dziļas apzināšanās stāvoklis. Tādējādi darbs pie jaunās sistēmas rada savu loģisko noslēgumu.

Franks Ardžava Peters par šo svētvietu stāsta: „Kuramas kalns, kur dr. Usui saņēmis savu Reiki iniciāciju, atrodas uz ziemeļiem no Kioto. Laiku laikos tā bijusi pazīstama kā ļoti labvēlīga vieta, enerģētiski aktīvs punkts. Kuramas kalnā atrodas sens budistu templis, kuru daudzi tieši saista ar Reiki. Šī svētnīca ir tā dēvētās „Mikkjo” sektas, kuras saknes iesniedzas tibetiešu budismā, daļa. Templis tika radīts 770. gadā. Savā 1200 gadu ilgajā vēsturē tas dedzis astoņas reizes, jo Japānā kapličas un tempļi līdz šim laikam tiek celti no koka (Reiki Uguns), un vienreiz ticis applūdināts. 1974. gadā visbeidzot tika izveidots milzīgs ūdens rezervuārs cīņai ar iespējamiem ugunsgrēkiem nākotnē. Kuramas tempļu kompleksa ēkas ir „Nacionālās Dārgumu krātuves” daļa, turklāt ievērojamākā šajā nozīmē ir Bisjamontena statuja, kas saglabājusies ugunsgrēka, kas pilnībā nopostīja templi 1238. gadā, laikā. Dižciltīgas izcelsmes ļaudis un tie, kuru rokās bija vara, vienmēr ir rūpējušies par Kuramas tempļu kompleksu kā par savu garīgo patvērumu. Daudzi Japānas imperatori bieži ir braukuši šurp lūgties un likuši tempļa kalpotājiem saglabāt svēto kalnu un mežus neskartus. Pats kalns ir Kuramas kalna garīgais simbols.

Kuramas tempļa filozofijas galvenais postulāts ir Sonten, kas tiek tulkots kā „Visuma dzīvības enerģija”, kas tiek uzskatīta par visas pasaules ēkas avotu, absolūto patiesību un paceļas pāri visu reliģiju atšķirībām. Tā caurauž visu Visumu un, protams, cilvēci. Sonten uz Zemes pastāv trīs galvenajās izpausmēs: mīlestība, gaisma un spēks. Tas ir it kā noausts no šīs trīsvienības, taču ikviens no šiem trim komponentiem ir pilnīgi pašpietiekams.

Mīlestība atbilst Mēnesim. Tās aizbildnis ir Sendzju-Kanons Bosacu, viena no Budas izpausmēm (Avalokitešvara Indijā). Gaisma atbilst Saulei. Tās aizbildni dēvē par Bisjamonten vai Tamonten (Vaišravana Indijā). Spēku simbolizē Zeme un to pārstāv Gohomaosans, dievība, kas sākotnēji piederējusi Kuramas svētnīcai, kas, saskaņā ar nostāstu, nokāpusi uz kalna no Venēras pirms sešiem ar pusi miljoniem gadu. Trīsvienība (mīlestība, gaisma, spēks) formē Sonten. Vārds Sonten mums ir pazīstams arī kā mantra Reiki Simbola Meistars.

Šajā filozofijā es saskatu acīmredzamu līdzību ar G. Gurdžijeva un P. Uspenska mācībām, kas apgalvoja, ka viens no galvenajiem likumiem, kas vada mūsu planētu, ir tā dēvētais „triju likums”. Pēc viņu domām, Eksistencei, lai tā harmoniski funkcionētu, ir nepieciešams trīs spēku – pozitīvā, negatīvā un neitrālā līdzsvars. Šie trīs spēki nav ne slikti, ne labi, bet vienkārši „aicinoši”.

Šādā gaismā skatījums uz Reiki simboliem man arī šķiet ļoti interesants. Ja jūs dzīvosiet harmonijā ar mīlestību, gaismu un spēku, jūs iegūsiet laimi. Jūs sapratīsiet, ka Eksistence rūpējas par visiem un visu, kā māte rūpējas par saviem bērniem. Atrodiet harmoniju un mīlestību sevī un iemācieties augstu vērtēt Visuma dzīvības enerģiju visā.

Kuramas filozofija māca mums trīs galvenās dzīves ievirzes, kas jāpieņem gan iekšējā, gan ārējā pasaulē.

Pirmais: nedarīt un nerunāt neko sliktu un strādāt ar sevi. Tas nozīmē, nedarīt arī neko kaitīgu savam ķermenim, prātam un sirdij.

Otrais: būt godīgam un strādāt cilvēces labā.

Trešais: iegremdēties Visuma dzīvības enerģijā un nešaubīgi uzticēties šim avotam.

Ja cilvēku vairākums dzīvos saskaņā ar šiem norādījumiem, daudz gaismas izlīs pār visu pasauli.

Kopš senākajiem laikiem ir eksistējuši divi Kuramas tempļa Visuma dzīvības enerģijas filozofijas izzināšanas paņēmieni. Viens ceļš – piedalīšanās šīs vietas reliģiskajā ceremonijā, otrais ceļš ietver sevī tempļa galvenā priekšnieka veiktu iniciāciju. Ikviens cilvēks neatkarīgi no pārliecības, reliģiskās piederības un tautības var tikt ievadīts Kuramas tempļa slepenajās doktrīnās ar nosacījumu, ka viņš ir gatavs veltīt visu savu enerģiju garīgajai izaugsmei.

Pie tam nav nepieciešams atteikties no savas sākotnējās reliģijas. Visuma dzīvības enerģija nodrošinās jums spēku, atklāsmes un gaismu neatkarīgi no tā, pa kādu ceļu jūs ejat. Simbolus, kas tagad tiek izmantoti Reiki, var atrast mandalās un uz sienām Kuramas kalna svētnīcās un tempļos. Kuramas kalna vēsturei un filozofijai ir pilnībā veltīta atsevišķa mūsu grāmatu sērijas grāmata, jo tā ir ļoti svarīga tēma Usui Reiki Rioho dziļākai izpratnei.

Beidzis savus meklējumus, Mikao Usui atgriezās mājās, lai sakārtotu savas ģimenes dzīvi un izmēģinātu jauno sistēmu darbībā. Pārliecinājies par jaunās metodes efektivitāti, Mikao Usui nolēma padarīt Reiki Rioho pieejamu visiem cilvēkiem. Taču, lai gūtu iespēju praktiski izmantot savu sistēmu, Mikao Usui nācās septiņus gadus pierādīt Reiki dzīvotspēju, labdarīgumu un nekaitīgumu, strādājot ar slimiem cilvēkiem. Pēc norādītā termiņa Mikao Usui iesniedza savus novērojumus un savu pacientu slimības vēstures valdībai. Saņēmis pilnīgu atzinību, Mikao Usui pārcēlās uz Tokiju un 1922. gada aprīlī atvēra Aojamā savu pirmo skolu. Tā paša gada aprīlī viņš nodibināja dziednieku, kas strādāja pēc dabiskās dziedināšanas metodes, pieskaroties ar rokām, „Usui Reiki Riohoa Gakai”, garīgo biedrību. Par tās pirmo prezidentu kļuva pats Mikao Usui. Šī biedrība tika izveidota ne tik daudz cilvēku apmācības, cik dziedināšanas nolūkā.

Cilvēki šajā periodā bija ļoti nabadzīgi un viņiem nebija iespējas izmantot dārgos ārstu pakalpojumus. Tāpēc dziedināšana Usui biedrībā bija lēta un viegli pieejama. Drīz vien Tokijā, Aojamā, Haradzuki tika atklātas Reiki klīnikas un jaunas skolas. Usui Reiki Rioho tika izveidota kā „ronin” (t.i., bezsaimnieka) sistēma, lai neviens cilvēks nevarētu pasludināt tiesības uz to tiklab tajā laikā, kā nākotnē. Tas padarīja Reiki sistēmu brīvi pieejamu visiem, kas vēlas to praktizēt.

1923. gada 1. septembra pēcpusdienā ārkārtīgi spēcīga zemestrīce nopostīja Tokiju un Jokohamu. Grūdienu spēks sasniedza 7,9 balles pēc Rihtera skalas. Zemestrīces epicentrs atradās 50 jūdžu attālumā no Tokijas. Pēc oficiāliem datiem šī dabas katastrofa, kas bijusi visspēcīgākā visā Japānas vēsturē, aiznesusi 174.000 dzīvību. Vairums cilvēku aizgāja bojā ugunsgrēkos, kas strauji izplatījās koka būvju vidū. Tūkstoši cilvēku tika sakropļoti, palika bez pajumtes. Dziļās sērās par bojāgājušajiem Mikao Usui aicināja visu savu Biedrību palīdzēt dzīvi palikušajiem, personīgi rādot žēlsirdības piemēru. Fotogrāfijas, ko pirms 76 gadiem izgatavojis Augusts Kengelbahers, spilgti parāda, kādos apstākļos nācās strādāt Mikao Usui un viņa sekotājiem, glābjot cilvēkus. Šis pašaizliedzīgais darbs padarīja Mikao Usui un viņa Reiki dziedināšanas metodi plaši pazīstamu visā Japānā.

Usui un viņa sistēmas popularitāte auga ar katru dienu. Vecā klīnika vairs nespēja uzņemt visus, kas to vēlējās, tāpēc 1925. gada februārī viņš Nakano uzbūvēja jaunu. Tajā laikā pie viņa strādāja jau apmēram četrdesmit Reiki skolas. Atpūtai nebija laika, Mikao Usui visu laiku bija izbraukumos, visur viņu gaidīja cilvēki. Vienā no tādiem braucieniem Fukijamā Meistara sirds neizturēja šo pārslodzi. Pārcietis vairākas sirdslēkmes, Mikao Usui nomira 1926. gada 9. martā 62 gadu vecumā. Pat nāves priekšvakarā viņš turpināja pasniegt savu sistēmu.

Mikao Usui bija ļoti sirsnīgs, vienkāršs un kautrīgs cilvēks. Viņš bija pievilcīgs un labi veidots. Viņš nekad nepūta miglu acīs un vienmēr smaidīja; sastopoties aci pret aci ar nelaimi, viņš vienmēr izrādīja vīrišķību. Tajā pašā laikā viņš bija ļoti gudrs un apdomīgs cilvēks. Viņa apdāvinātība bija neparasti daudzšķautņaina.

Mikao Usui bija daudz skolnieku, septiņpadsmit no tiem viņš piešķīris sistēmas skolotāja rangu. Viņš atstāja saviem sekotājiem mācību, ka Reiki Rioho ir līdzcietības un gudrības ceļš, ka tā ir laimes un harmonijas sasniegšanas ceļš. Sistēmas garīgo ievirzi viņš pacentās nodot savos novēlējumos, ko visi skolnieki kopēja kaligrāfijas nodarbībās, un Vaka garīgās poēzijas lasījumā.

No N. Balanovskas grāmatas „Усуи Рэйки Риохо”, Maskava, 2002g.

www.reikilatvia.lv